Programmēšana
IT risinājumu programmētāji ir gatavi izstrādāt tieši to, kas jums palīdzēs ērtāk un ātrāk pārraudzīt un vadīt jūsu biznesu.
Atbilde uz jautājumu, vai var uztaisīt to vai šito vienmēr ir: "Jā var, un mēs to varam!"
Pieredze
Mums ir izstrādes un ieviešanas pieredze:
-
Datbāžu vadības sistēmām (datu ievade, uzkrāšana, meklēšana)
- Telefonu katalogs kompaktdiskā (SIA "TeleMedia")
-
Datubāžu vadības sistēmu integrēšanā MS Office vidē un MS Office vides programmu izstrāde analītisko datu atspoguļošanai
- Juridisko lietu dokumentu saglabāšana, meklēšana izmantojot iepriekš pievienotos klasifikatorus (SIA "Rodl un Partneri juridiskais birojs")
- P.R. datu ievades un analīzes rīks (SIA "Havera")
-
Automatizētu vadības atskaišu sistēmām (Esam izstrādājuši savu rīku IX, kas integrējas MS Excel vidē un nodrošina analītisko datu iegūšanu no jūsu datbāzu vadības sistēmas)
- Patērētāju Norēķinu sistēmas analīzes rīks (A/S "Latvijas Gāze")
Izstrādes process
Mūsdienās programmētāji ir vajadzīgi gandrīz visur, kur ir saistība ar procesu, visbiežāk biznesa procesu, automatizāciju. Ja salīdzina datorprogrammas izstrādi ar mājas būvniecību, tad programmētājs ir tas, kas būvē māju. Protams, pirms tam ir jābūt projektam, pēc kura programmētājs vadās, lai radītu datorprogrammu - pārtulkotu to datoram saprotamā valodā.
Jāpiebilst, ka bieži vien, projektēšanas daļa tiek izlaista. (Protams, parastas suņa būdas būdas būvēšanā var iztikt arī bez arhitekta, un arī šinī gadījumā viss atkarīgs no ekstrām.) Šādos gadījumos ir zināms tikai tas, ka tiks būvēta māja. Par to, cik mājai būs stāvu, kādas dekorācijas izmantot fasādei, u.t.t. tiek noklusēts.
Programmētājs uzsāk darbu, programmē pēc intuīcijas, mēģina uzminēt, ko gribēs klients. Beidzot klientam tiek parādīts daļējs darba rezultāts ... uhh varat iedomāties, kaadi ir jautājumi - kāpēc mājai ir tikai viens stāvs, kāpēc durvis veras uz labo pusi nevis kreiso, u.t.t.
Programmētājs sakož zobus, mēģina atcerēties visu ko saka klients, un turpina darbu. Pienāk nākamā reize darba starprezultāta atrādīšanai, un atkal jautājumi, kāpēc mājai ir divi stāvi nevis viens, kāpēc durvīm nav stikla rūtis. Klientu var saprast, ir pagājis laiks un tagad modē vairs nav divstāvīgas mājas, atkal nākušas modē vienstāvīgās. Arī programmētāja īgnumu var saprast, vienreiz tak jau vienstāvīgā māja tika uzcelta, tagad otrais stāvs jājauc nost. Laiks jau tika iztērēts otrā stāva būvēšanai, tagad tas vēl jātērē tā nojaukšanai. Bet mājas nodošanas termiņš jau pēc nēdēļas.
Stāstiņš acīmredzot nebiegsies ar frāzi "un tie dzīvoja mūžu laimīgi". Risinājums ir datorprogrammu izstrādes standartu ievērošana jau pirms programmēšanas uzsākšanas.
Standarti
Programmēšanas sfēru neregulē valsts likumi, piem. nav likums vai ministru kabineta noteikumi, kas noteiktu, ka pirms programmēšanas uzsākšanas, jābūt piem. Rīgas domē apstiprinātam projektam. Latvijā, ieteikumu formā, ir izstrādāti Latvijas Republikas standarti. Pasaulē ir izstrādāti dažādi programmēšanas valodu standarti, kā arī progrmmēšanas procesu reglamentējoši standarti, piem. ISO 9001 2000 un jaunais ISO IEC 90003 2004. Pēc tiem arī IT risinājumi vadās savos programmēšanas - datorprogrammu izstrādes projektos.
Izmaksas un produkta kvalitāte
IT risinājumi programmētājus dala divās kategorijās:
- Programmētāji
- Surogātprogrammētāji
Programmētāji kodējot vadās pēc "labā toņa" ieteikumiem koda rakstīšanā un iekšējo datorprogrammas struktūru veidošanā. Šādas zināšanas var smelties Universitātē un arī regulāri sekojot jaunumiem pasaulē programmēšanas sfērā. Programmētāja darba rezultāts ir vieglāk uzturams, izmaiņu ieviešana datorprogrammā nesagādā neērtības, tāpat arī citam programmētājam ir viegli saprast kodu un veikt tajā izmaiņas. Datorprogrammas kods ir veidots tā, lai tajā būtu ērti orientēties
Surogātprogrammētāji kodējot nevadās ne pēc kā. Viņi nedomā par to, ka iespējams kādam citam būs jāpārņem viņa izveidotās datorprogrammas kods. Šādi surogātprogrammētāji, pirmkārt, atņem darbu programmētājiem, rada problēmas klientam ar to, ka nākotnē izstrādātajai programmai vajadzēs papildinājumus, un viņa radītajā programmā izmaiņu un papildinājumu ieviešana prasīs milzīgus laika un resursu ieguldījumus (Prakse pierāda, ka lietotāju prasības pret datorprogrammas funkcionalitāti mainās ~20% gadā)
Izmaksu ziņā Surogātprogrammētāju sākotnējais piedāvājāms ir daudz vilinošāks, jo, bieži vien, viņu piedāvātā cena par vienu un to pashu produktu vai risinājumu ir līdz par 10x lētāka. Taču jāpiebilst, ka surogātprogrammētāja izstrādātā produkta veiksmīgas lietošanas liktenis ir pakļauts lielam riskam. Parasti tas beidzas ar to, ka klients pieņem lēmumu pasūtīt produktu no jauna un vēlreiz maksāt par to pašu... Cerams no Programmētāja.
Izmaksu novērtēšanas metodoloģija
IT risinājumi izmaksas novērtē izmantojot Funkcionālo punktu metodi un COCOMO II metodi.
Programmēšanas projekta izmaksu novērtēšanas precizitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no tā, cik detalizēti ir definētas lietotāja prasības. COCOMO II metodes pielietošanā tiek izmantoti vairāki kritēriji. Kā galvenos no tiem jāatzīmē:
- Datorprogrammas nodrošināmo Funkciju skaits - Funkcionalitāte;
- Datorprogrammas apstrādājamo datu veidu skaits - Dati;
- Datorprogrammas lietotāja saskarnes ērtības nosacījumu skaits - Lietotāja saskarne;
- Izstrādes procesā lietojamo tehnoloģiju sarežģītība - nepieciešamā speciālista kvalifikācija.